izsekot
izsekot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
PiemēriTad es sapratu, ka brūnais vīriņš negrib, ka viņu izseko, un es vairs ar savu ziņkārību neuztiepos.
1.1.intrans.
Piemēri«Tikai neizlaist no acīm,» Zigis iedomājās, pacēlās pirkstgalos un mēģināja izsekot pārim, bet, kad valsis beidzās, Beiziķis ar savu partneri atkal bija kaut kur nozuduši.
1.2.Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
PiemēriKādā naktī partizāni nošāva mežsargu - visā apkārtnē pazīstamo nodevēju un vācu pielīdēju, kurš cerībā uz izsolīto godalgu bija sācis izsekot partizānus.
1.3.intrans.
PiemēriViņš baidījās atgriezties mājās, jo pēkšņi bija radušās aizdomas - vai tik atbrīvošana [no apcietinājuma] nav paņēmiens, kā izsekot viņa gaitām.
1.4.Uzmeklēt (zvērus). Novērot (zvēru) pēdas.
PiemēriPēc tam kad uzkritis pirmais sniegs, medniekiem vieglāk medīt aļņus, staltradžus un meža cūkas.
1.5.intrans.
PiemēriIzsekot vilkiem.
2.trans. Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
PiemēriZemūdens laboratorija.. izsekoja nogulšņu pārvietošanos..
2.1.intrans.
PiemēriLai rastos iespēja pareizi, sistemātiski.. izsekot atsevišķu priekšaugu ietekmei uz pēcaugiem.., derīgi rakstīt saimniecības lauku vēsturi.
3.intrans. Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
PiemēriMirdza uzmanīgi klausījās, un, izsekojot katram runātāja vārdam, viņai likās, ka tas pašķir zilganu migliņu no dzīves un tā kļūst skaidrisaskatāma asās kontūrās.
Avoti: 3. sējums