Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsens
izsens -ais; s. -a, -ā; reti
Sens. Tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem.
Piemēri..viņš [arhitekts] pa jaunam prata saskatīt gaismas - šā izsenā elementa - nozīmi telpā.
Avoti: 3. sējums