Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsēt
izsēt -sēju, -sēj, -sēj, pag. -sēju; trans.
1.Sēt un pabeigt sēt.
PiemēriIzsēt centneru miežu.
1.1.Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē.
PiemēriŠopavasar no lidmašīnām labākajos agrotehniskajos termiņos izsēti minerālmēsli vairāk nekā 60 ha platībā.
2.Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu).
PiemēriPa visu pakalnu izsētās grupās sēdēja puiši izjauktu ieroču vidū..
3.parasti 3. pers.; med. Būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā.
Piemēri..iekaisušas mandeles vairs nesargā organismu, bet gan dara ļaunu, izsējot infekciju.
3.1.Izkliedēt (organisma).
PiemēriPolipi var būt atsevišķi gļotādas veidojumi, kas sakomplektēti grupās vai izsēti pa visu gļotādu.
4.sar. Pazaudēt.
Piemēri..šajā aukstajā svētdienā viņš bija izsējis cimdus.
Stabili vārdu savienojumiIzsēt vējā (arī pa visiem vējiem).
Avoti: 3. sējums