izsīkt1
izsīkt [izsîkt] -sīkstu, -sīksti, -sīkst, pag. -sīku, retāk
izsikt -sieku, -siec, -siek, pag. -siku; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
Piemēri..upe ir izsīkusi, ūdens tikko iet pāri [ratu] rumbām. Viss zālēm aizaudzis.
1.1.Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
Piemēri..Vīgantes plašie, dzidrie dīķi, kuros ūdens nekad neizsīka..
2.parasti 3. pers. Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
PiemēriKad naudas krājums, ko viņš bija sataupījis, kalpojot pie baltajiem, izsīka, viņš salīga par matrozi uz Dienvidjūras buriniekiem..
2.1.Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
PiemēriPēkšņi tu nakti pamosties ar saltu apziņu, ka tavs laiks neglābjami, strauji izsīkst, ka lielā puse dzīves jau pārvērtusies pagātnē.
2.2.Izbeigties (parasti pakāpeniski) — par darbību, norisi.
PiemēriAptiekārs vēl papļāpāja kādu bridi, bet tad sarunas izsīka.
3.Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu). Vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
PiemēriLai man sirds nav cieta, lai es neizsīkstu, Mīļā zeme vienmēr sapņus iedod..
Avoti: 3. sējums