izsīkums
izsīkums -a, v., retāk
izsikums -a, v., parasti vsk.
1.Rezultāts, arī stāvoklis → izsīkt, izsikt (1).
PiemēriŪdens izsīkums akā.
2.Rezultāts, arī stāvoklis → izsīkt [1], izsikt (2).
PiemēriLīdzekļu izsīkums.
3.Rezultāts, arī stāvoklis → izsīkt [1], izsikt (3).
PiemēriNu viņš jutās kā pēc spirgtas diendusas zem klajas debess, pilns saules dzīvinošā spēka un enerģijas, kas alkst izraisīties sajūsmas pilnā darbā līdz jaunam izsīkumam.
Avoti: 3. sējums