Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsilt
izsilt -silstu, -silsti, -silst, pag. -silu; intrans.
1.Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
PiemēriO, es jau tagad iedomājos, kā izstiepšos uz nāras, sasegšos līdz kaklam, izsilšu no galvas līdz kājām, līdz pašai pēdējai miesas šķiedrai..
1.1.Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
PiemēriIstaba saulē izsilusi.
Avoti: 3. sējums