Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pazaudēt
pazaudēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast.
PiemēriPazaudēt cimdus.
  • Pazaudēt cimdus.
  • Pazaudēt naudas maku.
  • Pazaudēt atslēgas.
  • Pazaudēt dokumentus.
  • Didzis izskrēja krastmalā. Cepuri viņš bija pazaudējis, vējš plivināja matus.
  • «..jūs tajā dienā meklējāt arī kaut kādus pazaudētus papīrus. Vai jūs tos atradāt?»
  • Kādā jaukā vasaras dienā Taiga dārzā pazaudēja jaunu burtnīcu un zīmuli. Mēs pārmeklējām visu dārzu, bet nekā neatradām.
1.1.Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
PiemēriPazaudēt ceļabiedru.
  • Pazaudēt ceļabiedru.
  • Pazaudēt suni.
  • Čapstiņš neatceras, kur pazaudējis Bārdu un Ādmini. Attopas tikai, ka stāv pie universālveikala ieejas..
  • Pūta taure tikai tam bērnam, kas bija [parkā] pazaudējis savu aukli un nespēja vairs viens to atrast..
1.2.Nemākot orientēties, novirzīties (no ceļa, pēdām u. tml.) un nespēt vairs atrast (tās).
PiemēriPazaudēt pareizo virzienu uz mājām.
  • Pazaudēt pareizo virzienu uz mājām.
  • Viņi gāja nosvīduši un nokūpējuši pa sausu izcirtumu: tekā bija pazaudēta, gāja uz labu laimi.
  • Viņu aprēķins ir vienkāršs - redzamība slikta, un lietū suns ātri pazaudēs pēdas.
  • pārn. Dzīve mūs izmētāja pa dažādiem kuģiem, tādēļ uz laiku pazaudēju Voldiņa pēdas.
1.3.pārn. Aizmirst (sakāmo, domu). Neatrast (vajadzīgos vārdus).
PiemēriSargi satrūkstas ne pa jokam. Pārsteigumā vārdus pazaudējuši, ievaukšķas kā medību suņi..
  • Sargi satrūkstas ne pa jokam. Pārsteigumā vārdus pazaudējuši, ievaukšķas kā medību suņi..
  • «Nē, nē,» Pidriķis atsāka vēl straujāk, it kā baidīdamies pazaudēt domu pavedienu..
  • «Jā, bez tam Elza zvanīja, ka vajagot pastiprināt komjaunatnes rindas,» priecīga, ka var atķert pazaudēto runas pavedienu, iesaucās Zenta.
2.Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to).
PiemēriNāca arī strādnieki, kas bija pazaudējuši darbu apkārtnes fabrikās.
  • Nāca arī strādnieki, kas bija pazaudējuši darbu apkārtnes fabrikās.
  • Doma, ka viņš uz visiem laikiem pazaudējis savu dzimteni, ka viņam to nekad vairs neredzēt, tikai kāpināja Ako ilgas.
  • Dziesma šodien Nīcā kļūst jau par neikdienišķu vērtību, kas vēl nav pazaudēta. Bet drīzos gados var pazust.
  • ..viņš jutas saistīts, pazaudējis pats sevi un kļuva par to, par ko zēni viņu uzskatīja,.. kurš nekad nepretosies, pacietīs..
Stabili vārdu savienojumiPazaudēt sevi.
  • Pazaudēt sevi — Nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei.
2.1.Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
Piemēri..tagad, kad māmiņu pazaudējusi, gribētos ik brīdi just tuvumā kaut ko, kas viņu atgādina.
  • ..tagad, kad māmiņu pazaudējusi, gribētos ik brīdi just tuvumā kaut ko, kas viņu atgādina.
  • ..kara laikā traģiski pazaudēju sievu un meitu.
  • Es iemīlēju tevi tad, kad pazaudēju. Nu izmisusi tukšās sienās raugos.
2.2.Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā). Kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
PiemēriPazaudēt redzi.
  • Pazaudēt redzi.
  • Pazaudēt dzirdi.
  • Krusttēvs Adāms bija pazaudējis kāju Krimas karā, kura viņam bija noņemta apakš ceļa kaula.
  • ..viņš nepaguva laikus iesviest spridzekli ūdenī un eksplozijā pazaudēja labās rokas plaukstu.
  • ..labajai rokai tam trūka pirkstu. Tos viņš visus jau sen, sen, vēl jaunībā bija pazaudējis pie.. gatera.
  • Jā, nu gan mana kārtīgā [māsa] Rita pazaudēs valodu!
Stabili vārdu savienojumiPazaudēt balsi. Pazaudēt valodu.
  • Pazaudēt balsi — 1. Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).2. Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
  • Pazaudēt valodu — Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
2.3.Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
PiemēriPazaudēt miegu.
  • Pazaudēt miegu.
  • Pazaudēt veselību.
  • Pazaudēt savaldīšanos.
  • Pazaudēt pašlepnumu.
  • Pazaudēt cerību.
  • Tajā vakarā Eidis pazaudēja savu dvēseles mieru... atkal bija jādomā par Guntu.
  • Par visām lietām glabā un sargā savu sirdsapziņu; pazaudējis to, pie kurām durvīm meklēsi, kādā tirgū pirksi?
  • ..kad cilvēks ir laimīgs, tu saproti, viņš laimi baidīsies pazaudēt.
  • «Tā. Prātu nevajag pazaudēt,» noteica vēl klusāk un mierīgāk direktors..
Stabili vārdu savienojumiPazaudēt prātu (arī saprātu).
2.4.Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
PiemēriVisas kultūras jāiesēj laikā. Termiņus nokavēt - tas nozīmē pazaudēt daļu ražas.
  • Visas kultūras jāiesēj laikā. Termiņus nokavēt - tas nozīmē pazaudēt daļu ražas.
  • Trīs minūtes pirms [futbola spēles] beigām ļeņingradieši panāca viens pret nulli... Divi punkti atkal bija pazaudēti.
  • ..asos pašpārmetumos pazaudē daudz spēka, kas kādreiz var noderēt labākiem mērķiem.
  • Pie bāzēm ejot, pazaudēts [zvejas] laiks, tagad atkal vētra neļauj.
3.Piedzīvot zaudējumu (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
PiemēriPazaudējuši Nemunas kauju un apejami no ziemeļiem, vāci atkāpās arvien tālāk, atkal tuvodamies robežai.
  • Pazaudējuši Nemunas kauju un apejami no ziemeļiem, vāci atkāpās arvien tālāk, atkal tuvodamies robežai.
  • Smilgājs, kas bija uzņēmies Andreja lietu pret Vanagu aizstāvēt, pazaudēja prāvu..
3.1.intrans.
PiemēriViņš spēlē [kārtis] bez kāda aprēķina, pazaudē bieži.. un samaksā zaudējumu.
  • Viņš spēlē [kārtis] bez kāda aprēķina, pazaudē bieži.. un samaksā zaudējumu.
Stabili vārdu savienojumiPazaudēt galvu. Pazaudēt no acīm (arī no redzes loka, redzes lauka).
Avoti: 6-1. sējums