pazeme
pazeme -es, s.; parasti vsk.
1.Vieta, telpa, kas atrodas zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
PiemēriStrādāt pazemē.
1.1.ģen.: pazemes, adj. nozīmē Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes, augsnes virsējās kārtas. Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
PiemēriAugu pazemes dzinumi.
1.2.ģen.: pazemes, adj. nozīmē. Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
PiemēriPazemes grūdieni.
2.mit. Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas. Dažu mitoloģisko būtņu mājoklis, kas atrodas zem zemes virsmas.
Piemēri..tikpat kādā dienā, gluži kā tie, kas dzīves dienas šķieduši vieglu prātu, noiesi pazemes tumsībā.
2.1.mit.; rel. Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Arī velnu mājoklis.
Piemēri..No kapiem kāpj muiža ar kungu, Bet drīzi to atkal pazemē trieks Vīri ar ozola rungu.
Avoti: 6-1. sējums