pazaļš
pazaļš -ais; s. -a, -ā
pazaļi apst.
1.Samērā, arī mazliet zaļš.
PiemēriPazaļi asni.
- Pazaļi asni.
- Birzs jau pazaļa.
2.Tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies un ieguvis gatavības pakāpei raksturīgo krāsu (par augļiem, labību u. tml.).
PiemēriPazaļas zemenes.
- Pazaļas zemenes.
- Pazaļš tomāts.
- Agronome.. neļāva sēklai ievākt pazaļus un pamitrus graudus.
- Vai pazaļu, mitru labību maz varēja ar kombainiem kult?
- Šaipus eglēm plētās labības lauciņi, daži jau nopļauti.., bet citi nesākti un viens pat vēl pazaļš, nenobriedis.
2.1.Tāds, kas ir iegūts no samērā nesen nozāģēta, nocirsta augoša koka, krūma (par malku, arī kokmateriāliem).
PiemēriPazaļa apses malka.
- Pazaļa apses malka.
- Pazaļi dēļi.
- «Žagaru pietiek. Tikai pazaļi. Labi nedeg. Kūp vien.»
3.sar. Samērā, arī mazliet nepie iedzēlis. Tāds, kas vēl nav pilnīgi pieaudzis.
PiemēriKombainieru kontingents vienībā gan mainās maz, bet ik rudeni kāds pazaļāks mehanizators pulkā tomēr ienāk.
- Kombainieru kontingents vienībā gan mainās maz, bet ik rudeni kāds pazaļāks mehanizators pulkā tomēr ienāk.
- Saša pie [volejbola] tīkla patiešām spēlēja labi, tomēr otrajā līnijā vēl rādās stipri pazaļš.
- Ar Ošu Andreju Kalvicu Andrām nebij ko strīdēties, tas viņu vēl vienmēr turēja par tādu pazaļu un mazliet neuzticīgi vēroja.. to, ko viņš runāja ar biedriem fabrikā..
- «Tu, Indriķi, toreiz biji tāds pazaļš puisis, bet tagad - prieks skatīties, kas par brašu vīru.»
Avoti: 6-1. sējums