pazemojums
pazemojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → pazemot. Izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
PiemēriSievietes pazemojums.
- Sievietes pazemojums.
- Cilvēka cieņas pazemojums.
- Pieredzēt pazemojumus.
- Ne tikai nabadzība nospiež ģimeni, klāt nāk pazemojumi, kad bagātie saimnieki nopelnīto.. izmaksā sapelējušos graudos, kas pat pašu cūkām nederētu.
- ..mazdēliņš viņu apsaukāja bez īstām dusmām, tāpat vien savā bērna muļķībā. Un tomēr tas bija pazemojums.
2.parasti vsk. Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
PiemēriSāpes viņš vairs nejuta, tikai dedzinošu pazemojumu, ka viņu sit kā suni.
- Sāpes viņš vairs nejuta, tikai dedzinošu pazemojumu, ka viņu sit kā suni.
- Atkal būs jābrauc uz daugaviešiem aizņemties sēklu - Brīviņu kunga vietā priekšstrādnieks jau tagad sajuta necienīgu pazemojumu.
- Skatos ar Trigorinu.. varēja just lepnas, skaistas sievietes kaunu par to, ka mīlestība jālūdzas, un šo pazemojumu Arkadina - laba aktrise - noslēpj aiz spožas spēles..
Avoti: 6-1. sējums