pazemojums
pazemojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → pazemot. Izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
PiemēriSievietes pazemojums.
2.parasti vsk. Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
PiemēriSāpes viņš vairs nejuta, tikai dedzinošu pazemojumu, ka viņu sit kā suni.
Avoti: 6-1. sējums