pazibināt
pazibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Īsu brīdi zibināt (gaismas avotu, arī ko tādu, kas atstaro gaismu).
PiemēriIelicis kabatas bateriju mēteļa piedurknē, viņš laiku pa laikam pacēla piedurkni pret jūru un pazibināja spuldzi.
- Ielicis kabatas bateriju mēteļa piedurknē, viņš laiku pa laikam pacēla piedurkni pret jūru un pazibināja spuldzi.
- ..sarunu biedre iesmējās, atmetusi galvu un pazibinādama glītas zobu rindas.
- pārn. Kad sekretāre izgāja, viņš atkal. pazibināja niknu skatienu uz Krišu.
1.1.intrans.
PiemēriStāv, rokas aiz muguras salicis, brīžiem pazibina briļļu stikliem un runā..
- Stāv, rokas aiz muguras salicis, brīžiem pazibina briļļu stikliem un runā..
- pārn. Vērsis dusmīgi nobaurojās,.. apaļām acīm pazibinādams.
2.trans. Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
PiemēriPazibināt caurlaidi gaisā.
- Pazibināt caurlaidi gaisā.
3.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi zibināt (par zibeni).
PiemēriTālumā pazibināja zibens.
- Tālumā pazibināja zibens.
Avoti: 6-1. sējums