Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzrakt
uzrakt -roku, -roc, -rok, pag. -raku; trans.
1.Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
PiemēriUzrakt zemi ap augļu kokiem.
  • Uzrakt zemi ap augļu kokiem.
  • Augsni uzrok rudenī. Uzrokot smilts vai māla augsni, var iestrādāt arī kūtsmēslus vai kompostu.
  • Uzrokot lecekļu [lecekšu] dobes, Melita locījās gluži vingri.
  • Puiši uzraka dārzu pāris vakaros, tiesa, pasekli un pavirši..
1.1.Uzrakņāt (par dzīvniekiem).
PiemēriMeža cūkas.. manāmi novājēja. Pārdroši tās uzbruka kartupeļu bedrēm.. meža tuvumā, uzraka sasalušo zemi un pārēdās līdz nemaņai.
  • Meža cūkas.. manāmi novājēja. Pārdroši tās uzbruka kartupeļu bedrēm.. meža tuvumā, uzraka sasalušo zemi un pārēdās līdz nemaņai.
2.Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
Piemēri«Tātad mēs rakām tranšejas. Bija jāšķērso arī kāda akmens siena. Un, lūk, šai sienā mēs atradām iemūrētu aptrupējušu vīstokli. Mēs jau priecājāmies, ka būsim uzrakuši zelta naudu, bet vīstoklī atradās vienīgi kaut kādi izdēdējuši papīri.»
  • «Tātad mēs rakām tranšejas. Bija jāšķērso arī kāda akmens siena. Un, lūk, šai sienā mēs atradām iemūrētu aptrupējušu vīstokli. Mēs jau priecājāmies, ka būsim uzrakuši zelta naudu, bet vīstoklī atradās vienīgi kaut kādi izdēdējuši papīri.»
  • «Vai uzrakāt sprāgstvielas? Varbūt jāsauc sapieri?»
Avoti: 8. sējums