Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
meklēties
meklēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Meklēt1.
PiemēriBaltazars neteica nekā, viņš izņēma etviju un sāka meklēties pēc iemutes.
2.parasti 3. pers. Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem).
PiemēriSaimniecībās, kur ziemas mēnešos trūkst pilnvērtīgas barības, vairums govju meklējas un tiek aplecinātas ganību laikā..
Avoti: 5. sējums