Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
melanholisks
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiMelanholisks temperaments.
1.1.Tāds, kurā izpaužas grūtsirdība, nomāktība.
PiemēriAtkal viņa sejā paplaiksnījās melanholiskais smaids.
Avoti: