Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
melanholiķis
melanholiķis -ķa, v.
melanholiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Melanholisks cilvēks. Cilvēks, kam ir melanholisks temperaments. Bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
PiemēriViņa pati bija visāda.. draiska un bezbēdīga ar draiskuļiem, grūtsirdīgi sapņaina ar melanholiķiem..
Avoti: 5. sējums