Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jaukties
jaukties jaucos, jaucies, jaucas, pag. jaucos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → jaukt1.
Piemēri..meistars beidza kārtējo pasūtījumu - četrkaklu kolbu.. Iekšpusē vēl iekausēti satuvināti kapilāri.. Šķidrumi, lūk, jaukšoties kapilāru galā..
  • ..meistars beidza kārtējo pasūtījumu - četrkaklu kolbu.. Iekšpusē vēl iekausēti satuvināti kapilāri.. Šķidrumi, lūk, jaukšoties kapilāru galā..
2.parasti 3. pers. Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
PiemēriDubļi jaucas ar sniegu.
  • Dubļi jaucas ar sniegu.
  • Ūdens jaucas ar smiltīm.
  • Uz grīdas ar stikla.. drumslām jaucās saputinātais sniegs.
2.1.pārn. Plūst kopā, apvienoties (ar ko) – piemēram, par skaņām, smaržām.
PiemēriSniegs gurkstēja zem bruņoto vīru soļiem, vienmuļais troksnis jaucās ar ieroču šķindoņu un sarunu čalām.
  • Sniegs gurkstēja zem bruņoto vīru soļiem, vienmuļais troksnis jaucās ar ieroču šķindoņu un sarunu čalām.
  • Cehā deg retas spuldzes; to dzeltenīgā mirga jaucas ar vēl vājo, zilgano dienas gaismu, radot dīvainu krēslu.
  • Pērno trūdošo lapu smaka, jaukdamās ar jauno bērzu, vīgriežu un citu zāļu smaržu, sitās viņam degunā.
Stabili vārdu savienojumi
2.2.Būt pārmaiņus (ar ko). Mīties.
Piemēri..bārdā sirmās šķipsnas jaucās ar melnajām..
  • ..bārdā sirmās šķipsnas jaucās ar melnajām..
  • Par Klibo vilku klīda.. daudz baigu nostāstu, kuros patiesība jaucās ar dīvainu izdomu..
3.parasti 3. pers. Izpausties juceklīgi citam caur citu.
PiemēriLamāšanās, pātagu šmīkstieni, muskešu klaudzieni jaucās tādā ellišķā troksnī, ka ausis plēsa pušu.
  • Lamāšanās, pātagu šmīkstieni, muskešu klaudzieni jaucās tādā ellišķā troksnī, ka ausis plēsa pušu.
  • Šāvieni,.. [suminajuma] dziesmu un mūzikas skaņas jaucās vienā vispārīgā, mistrainā čalā.
3.1.Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
PiemēriBet ar smadzenēm nav tik vienkārši. Pa tām jaucas un virpuļo desmit dažādas domas..
  • Bet ar smadzenēm nav tik vienkārši. Pa tām jaucas un virpuļo desmit dažādas domas..
  • ..Rūdim viss jaucas pa galvu, atdzimst viens jautājums pēc otra..
  • Vai visas šīs jūtas, Kas krūtīs tā jaucas,.. Sev sirdī var saspiest?
4.Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
Piemēri«Pēc tava prāta varbūt var arī citādi, bet kapteinis esmu es. Es negribētu, ka jaucas manās lietās.»
  • «Pēc tava prāta varbūt var arī citādi, bet kapteinis esmu es. Es negribētu, ka jaucas manās lietās.»
  • Atkal jau māte! Mūžīgi viņai jā jaucas manā dzīvē! Kā viņa mani ar to kaitina!
  • Oto nicīgi paskatījās puisī,.. izbrīnījies par to, ka šis zaļais zeņķis iedrošinājies jaukties iekšā vīru sarunā.
  • «Jūs neviens nespiež [nākt talkā], es runāju ar viņiem,» talkā aicinātāji pamāj uz mums ar Pēteri. - «Ar kādām tiesībām?» Nikolajs jaucas pa vidu kā nelabais.
Stabili vārdu savienojumiJaukties pa vidu.
  • Jaukties pa vidu — Runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
4.1.sar. Aktīvi iesaistīties (kur).
PiemēriStraume: ..nekad savā mūžā es neesmu darījis neko tādu, kas neietilpst manos skolotāja pienākumos. ..Es nekur neesmu jaucies - ne vecajos laikos, ne arī jaukšos tagad...
  • Straume: ..nekad savā mūžā es neesmu darījis neko tādu, kas neietilpst manos skolotāja pienākumos. ..Es nekur neesmu jaucies - ne vecajos laikos, ne arī jaukšos tagad...
4.2.sar. Saieties (ar kādu), nonākt saskarē (ar ko).
Piemēri«Tu pastāvīgi jaucies savādā sabiedrībā - tajā, no kuras nāk visi streiklauži..»
  • «Tu pastāvīgi jaucies savādā sabiedrībā - tajā, no kuras nāk visi streiklauži..»
  • Pa tirgu tirgiem braukdami.. un jaukdamies ar visādiem ļaudīm, viņi bija dzirdējuši visvisādas valodas..
  • ..ziemošanas vietās mūsu gājputni.. ar silto zemju putniem nejaucas. Svešumā gājputni dzīvo kopā palielos noslēgtos baros.
5.sar. Pārvietojoties nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū).
Piemēri..uz skatuves un aiz kulisēm ņudz un jaucas. Sarunājas, atviegloti smejas un karsti strīdas. Steidzas uz garderobēm pārģērbties..
  • ..uz skatuves un aiz kulisēm ņudz un jaucas. Sarunājas, atviegloti smejas un karsti strīdas. Steidzas uz garderobēm pārģērbties..
  • Divatā viņi stūma ratiņus.. tieši pa ielas vidu, jaukdamies starp automašīnām, tramvajiem un trolejbusiem.
  • pārn. ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi..
6.sar. Rakņāties (kur, pa kurieni), meklēt ko.
Piemēri..Maijai bija pretīgi jaukties pa nelaiķes lietām. «Gan jau mēs paši sameklēsim... gan...» Ansis ar Aneti sāka stumdīt skapja atvilktnes un rakņāties pa dažādām lādītēm..
  • ..Maijai bija pretīgi jaukties pa nelaiķes lietām. «Gan jau mēs paši sameklēsim... gan...» Ansis ar Aneti sāka stumdīt skapja atvilktnes un rakņāties pa dažādām lādītēm..
  • Pēc kāda laika viņš nokāpa pagrabā un, ilgi jaucies pa visādiem krāmiem, beidzot atrada vecos svārkus..
  • Manas pazudušās atslēgas meklēja mazi bērni. Puišeļi ar hokeja nūjām jaucās pa sakaltušām lapām.
Stabili vārdu savienojumiJaukties (arī maisīties, pīties, kulties, būt) pa kājām.
Avoti: 4. sējums