jaukt
jaukt jaucu, jauc, jauc, pag. jaucu; trans.
1.Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisīt.
PiemēriJaukt dūņas.
- Jaukt dūņas.
- Kultivators augsni graiza, drupina, irdina, jauc, bet neapvērš vai pa daļai apvērš..
- Kaļķa pienu filtrē, un tikai pēc tam tajā lēnām ielej vara sulfāta šķīdumu, jaucot maisījumu ar koka lāpstiņu.
1.1.intrans.
PiemēriSabēru stērķeli spainī.. Tagad no trumuļa vārošu ūdeni virsū. Nu vajadzētu pajaukt. ..Jaucu sirsnīgi, kūlu ar kulšanu - nekāda labuma.., klīstera nav.
- Sabēru stērķeli spainī.. Tagad no trumuļa vārošu ūdeni virsū. Nu vajadzētu pajaukt. ..Jaucu sirsnīgi, kūlu ar kulšanu - nekāda labuma.., klīstera nav.
2.Veidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas. Apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
PiemēriViņa labprāt būtu palikusi strādāt aptiekā. Kas nekaitēja - sēdēja receptūrā un jauca zāles..
- Viņa labprāt būtu palikusi strādāt aptiekā. Kas nekaitēja - sēdēja receptūrā un jauca zāles..
- ..ota viegli plakšķēja, krāsas jaucot..
- Tēvs prata jaukt betona javu..
- pārn. «Ko tu te mokies?» es viņam teicu, jaukdams krievu, tatāru un, cik vien pratu, arī lezgīnu vārdus.
Stabili vārdu savienojumiJaukt maizi.
- Jaukt maizi — Jaut maizi.
2.1.Likt (kopā ar ko), pievienot (kam klāt).
PiemēriBordo šķidrumu nedrīkst jaukt kopā ar ziepēm, sērkaļķa novārījumu..
- Bordo šķidrumu nedrīkst jaukt kopā ar ziepēm, sērkaļķa novārījumu..
- Kad redzu [avīžu] slejās plūstam Jums medus virumu, Es labprāt klātu [klāt] jauktu tur drusku vērmeļu.
- pārn. Iet gadi, vagojot grumbas pierē, un domām klāt sirmumu jauc..
3.Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
PiemēriPieciem puišiem jābrauc pēc māliem. Citi jauks veco fermu.
- Pieciem puišiem jābrauc pēc māliem. Citi jauks veco fermu.
- ..jaucām [pludināmo baļķu] sastrēgumu augšpus tilta..
- pārn. Irst saltais krēslas auts, kas namus ietin, To palīdz prožektora stari jaukt.
3.1.savienojumā ar «nost», «ārā»
PiemēriJaukt krāsni nost.
- Jaukt krāsni nost.
- Jaukt grīdu ārā.
- Pārējie [celtnieki].. jauc nost pagaidu būves, lai buldozers varētu nolīdzināt zemes kalnus pagalmā.
- Tramvajs sāka braukt gar slimnīcas sētu, un Mirta redzēja, ka to jauc nost visā garumā.
- Netālu slējās stabs ar spuldzi un turpat līdzās slita.., kuru laikam nevienam nebija īstas vajadzības un gribēšanas arī jaukt nost.
3.2.Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus. Kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
PiemēriJaukt grāmatu kaudzi.
- Jaukt grāmatu kaudzi.
- Jaukt malkas grēdu.
- Jaukt istabu.
- Cepures jauneklim nebija. Brūnos matus jauca vējš.
- Ārā bija sacēlies vējš. Jauca sniegu uz ielas.
- Kārts galā [siena kaudzei] uzsprauda velēnu, četrus krustām sasietus gubas žagarus smailei pāri - lai vējš nejauc..
4.Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu).
PiemēriJaukt motoru.
- Jaukt motoru.
- Darbnīcās smaržo pēc eļļas, un nākamo sacensību varoņi jauc, montē un atkal pārbauda savus spēkratus..
- «Ko viņi [autoinspektori] gribēja?» - «Pārskatījās, domāja, ka tu upmalā jauc.. [automobili] «Žiguli», lai pārdotu pa gabaliem.»
5.Traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Būt par cēloni tam, ka tiek traucēts (piemēram, pasākums, norise).
PiemēriJaukt darbu.
- Jaukt darbu.
- Jaukt svētku sarīkojumu.
- ..pasūtītājs nepiegādā [celtniekiem] montējamo iekārtu. Jauc darbu ritmu un secību.
- Starp pasažieriem gadījās kāds kustīgs večuks, kas.. izrīkoja pasažierus, tos rindodams pie laivas malas, un.. neviens nemēģināja kārtību jaukt vai ignorēt.
- Sportistu [burātāju] aprēķinus jauca gan lēnais mainīga virziena vējš.., gan Daugavas straume.
- pārn. ..tumsa soļus jauc.
5.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
PiemēriJaukt draudzību.
- Jaukt draudzību.
- Jaukt saticību ģimenē.
- Tā atkal bija vienkāršā un sirsnīgā Erna, bez nervozā, pamācošā toņa, kāds bieži bija ieskanējies viņas vārdos un jaucis abu attiecības.
6.Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
PiemēriMarta nopietni jauca kārtis un deva Lilijai pārcelt.
- Marta nopietni jauca kārtis un deva Lilijai pārcelt.
- Kā bez sajēgas, apmulsusi un aizkustināta Silva jauc naudas kaudzi..
- Sava likteņa lozes viņa jauks un maisīs pati.
7.Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
PiemēriRudaste.. slikti pazīst savus ļaudis. Viņš bieži jauc uzvārdus un saniknojas, ja uzrunātais neatbild.
- Rudaste.. slikti pazīst savus ļaudis. Viņš bieži jauc uzvārdus un saniknojas, ja uzrunātais neatbild.
- Kad mani izsauca pie tāfeles izrēķināt uzdevumu,.. es stomījos un mulsu, jaukdama skaitļus.
- Viņa nevarēja pat mehāniski darīt savu darbu - pirksti jauca rakstāmmašīnas taustiņus, un pārāk bieži vajadzēja dzēst un labot.
Stabili vārdu savienojumiJaukt gaisu (arī ūdeni). Jaukt galvu (arī prātu). Jaukt kārtis. Jaukt pēdas.
- Jaukt gaisu (arī ūdeni) idioma — sar. Tīši radīt sajukumu, neskaidrību.
- Jaukt galvu (arī prātu) — 1. Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi. Mulsināt.2. Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
- Jaukt kārtis idioma — Jaukt (kāda) plānus, nodomus.
- Jaukt pēdas idioma — Maldināt.
- Jaukt prātu (arī mieru, domas) idioma — Saviļņot, satraukt.
Avoti: 4. sējums