jaukums1
jaukums [jaukums] -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → jauks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka jaukums.
- Cilvēka jaukums.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → jauks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeža jaukums.
- Meža jaukums.
- Vasara ar savu jaukumu bij pagājusi un rudens ar savu svētību atnācis.
- Nav jau nekāda jaukuma frontē. Laimīgs, kas paliek dzīvs..
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → jauks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNākotnes sapņu jaukums.
- Nākotnes sapņu jaukums.
4.parasti vsk. Vispārināta īpašība → jauks4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēku attiecību jaukums.
- Cilvēku attiecību jaukums.
5.Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kam piemīt kas skaists, patīkams, valdzinošs.
PiemēriDabas jaukumi.
- Dabas jaukumi.
- Parkā bija daudz jaukumu: lieli, kupli koki, daudz puķu, daudz gaisa un arī saule.
Avoti: 4. sējums