Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jaunatbraucējs
jaunatbraucējs -a, v.
jaunatbraucēja -as, s.
Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
PiemēriNamu numerācija jāpadara pēc iespējas vienkārša, lai katrs jaunatbraucējs viegli orientētos un bez pūlēm atrastu vajadzīgo māju.
Avoti: 4. sējums