jaunatklāts
jaunatklāts -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
PiemēriJaunatklāta patiesība.
- Jaunatklāta patiesība.
- Kad zinātne beidzot izskaidro jaunatklātās dabas parādības, tad ideālisms atkāpjas..
- To [izbeigtu lietu tiesā] var atjaunot arī sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
- Viņš atcerējās lasījis par kaut kādām jaunatklātām lieliskām un stiprām zālēm..
Avoti: 4. sējums