Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jaunapgūts
jaunapgūts -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas tikko vai nesen ir apgūts.
PiemēriJaunapgūti darba paņēmieni.
1.1.Tāds, ko saimnieciski izmanto tikai kopš neilga laika (parasti par zemi).
PiemēriJaunapgūtās zemes.
Avoti: 4. sējums