jauks
jauks s; s. -a, -ā
jauki apst.
1.Tāds, kas izturas laipni, sirsnīgi. Tāds, kam ir patīkama, pievilcīga āriene (par cilvēku).
PiemēriJauki bērni.
1.1.Patīkams, piemīlīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriJauks kucēns.
2.Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku. Skaists.
PiemēriJauka dāvana.
2.1.Tāds, kam ir patīkams, saistošs saturs.
PiemēriJauks koncerts.
2.2.Mierīgs, skaists, arī idillisks (par dabu, vietu dabā).
PiemēriJauks ezers.
2.3.Skaidrs, rāms (par laiku, laika apstākļiem). Tāds (parasti diennakts posms), kad ir skaidrs, rāms laiks.
PiemēriJaukais laiks pagājis, iestājušās lietainas rudens dienas.
2.4.Spirgts, veldzējošs (piemēram, par lietu, gaisu).
PiemēriCildenā jutoņā pēc tā jaukā lietus Upīšu Mārtiņš nevarēja norimties mierā.
3.Saistīts ar ko skaistu, priecīgu. Patīkams.
PiemēriJauks brīdis.
4.Tāds, kurā izpaužas labvēlība, atsaucība. Labs.
PiemēriJauki vārdi.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 4. sējums