jaucējs
jaucējs -a, v.
jaucēja -as, s.
1.Darītājs → jaukt.
2.v. Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu.
PiemēriHidrauliskais jaucējs.
2.1.Ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu.
PiemēriMehāniskais jaucējs.
Avoti: 4. sējums