Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jāt
jāt jāju, jāj, jāj, pag. jāju
1.intrans. Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
Piemēri..viņai no Auriņu puses jāja pretī brašs un izveicīgs jātnieks, kurš zirga mugurā sēdēja kā pieaudzis.
2.trans. Vadīt, virzīt (dzīvnieku, parasti zirgu), sēžot (tam) mugurā.
PiemēriJāt zirgus uz ganībām.
Avoti: 4. sējums