Paplašinātā meklēšana

Meklējam jāt.

Atrasts vārdos (70):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (487):

(Aiz)iet postā (Sa)bojāties.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
nojāt Aizjāt (uz kurieni, kur u. tml.).
iešņīpāt Ar ko asu velkot, iebojāt.
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko). Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem. Grauzt.
asinsizplūdums Asiņu sastrēgums (orgānos, audos), asinīm izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu. Izoperēt.
reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas). Atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
aizlaist Ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
atlaist Ātri atbraukt, atjāt u. tml.
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
izdrāzties Ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko).
nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā).
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.).
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
noaulekšot Aulekšos nojāt.
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
izberzēt Berzējot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Berzējot izbojāt.
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu). Beržot izbojāt.
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
maitāt Bojāt (1).
maitāt Bojāt (2).
maitāt Bojāt (3).
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
ēst Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari. Bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
cūkot Bojāt (parasti tīšām).
Laist (arī spert) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
Spert (arī laist) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
Bojāt klasi Bojāt (savu labo) slavu.
bendēt Bojāt, iznīcināt (augus).
ēst Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem. Izlabojamais vai restaurējamais teksts.
bojājums Bojāta vieta.
makulatūra Bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs, nederīgi iespieddarbi.
lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
maitāties Bojāties (1).
maitāties Bojāties (2).
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
Iet bojā Bojāties.
reparācija Bojāto organisma šūnu atjaunošana, atjaunošanās.
defektīvs Bojāts (priekšmets).
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums. Vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
izbradāt Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
drasēt Braši (arī dziedot) soļot, jāt.
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
aizbojāt Daļēji sabojāt. Iebojāt (biežāk).
pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
jāšana Darbība --> jāt.
vajāšana Darbība --> vajāt.
iztauja Darbība, process --> iztaujāt. Iztaujāšana.
jājiens Darbība, process --> jāt (1). Jāšana.
tauja Darbība, process --> taujāt.
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
sijātājs Darītājs --> sijāt.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
saķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
iedauzīt Dauzot iebojāt.
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam.
sadurt Durot radīt caurumus. Durot sabojāt, parasti pilnīgi.
sadurstīt Durstot radīt caurumus. Durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
salds Ēdiens, dzēriens, kas jātur samērā daudz cukura. Arī saldēdiens.
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne, šīs slimības bojāti graudi. Melnie graudi.
iegrauzt Graužot iebojāt.
nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi.
pārgruzdēt Gruzdot kļūt cauram, bojātam. Gruzdot pārdalīties.
ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
lauzt Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst. Gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām.
izēst Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) - piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
iejādīt Iejāt (2).
Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
Kāpt zirgam mugurā Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
izsēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko).
nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
izjāties Ilgāku laiku, daudz jāt.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to). Nomīdīt (1).
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu).
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), sabojāt, iznīcināt (to).
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus). Stipri apbružāt.
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem. Būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
pārirt Irstot pārdalīties. Irstot kļūt cauram, bojātam.
nopaijāt Īsu brīdi paijāt un pabeigt paijāt.
izkost Izbojāt (par ko kodīgu).
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
izcūkot Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām).
izmaitāt Izbojāt.
izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
izjādīt Izjāt (3).
kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem. Sagrauzt (2).
dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
izdzīvoties Izrotājāties (ar ko).
sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā. Izsijāt (kā lielāku daudzumu).
apprasīt Iztaujāt (daudzus vai visus).
apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu). Jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus).
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
nojāt Jāt (visu laikposmu) un pabeigt jāt.
nojāt Jāt un pabeigt jāt (kā).
ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu. Zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
izkašņāt Kašņājot izjaukt. Kašņājot izbojāt, izraut.
Vaļējs lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
Slēgts lūzums Kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda nav bojāti.
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
izdilt Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajāta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
saknaibīt Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi.
sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi.
sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi. Sakodīt (3).
sakust Kūstot sabojāties, parasti pilnīgi.
Melnie graudi Labības slimība, šīs slimības bojātie graudi.
Melnie graudi Labības slimība. Šīs slimības bojātie graudi.
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piemēram, pa spraugām, bojātu vietu) - parasti par traukiem, cauruļvadiem, jumtiem.
izlauzīt Lauzot izbojāt.
salauzīt Lauzot sabojāt, parasti pilnīgi.
salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu). Sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
nolauzt Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to).
nolēkšot Lēkšiem noskriet (parasti par dzīvniekiem). Lēkšiem nojāt.
uzlēkšot Lēkšiem uzjāt.
klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem.
saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
niekot Lietot nelietderīgi. Bojāt.
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi. Saliekt (2).
beigt Ļoti bojāt.
noēst Ļoti bojāt. Saēst.
sagandēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu (ķermeņa daļu).
sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
aizēst Mazliet sabojāt (par vielu).
iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Saēst (3).
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus). Izmīdīt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.). Nelikt kādam mieru.
paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
izķēzīt Nemākulīgi ko darot, izbojāt, sabojāt.
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Arī saķēpāt.
draņķis Nepatīkams, nederīgs, arī bojāts priekšmets.
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
iedauzīties No sitiena tikt iebojātam.
sagrabēt Nolieloties, sabojāties, parasti pilnīgi.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
sa- Norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts. Norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
fiksēt Nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.).
apsist Notriecot zemē, bojāt (par krusu).
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu.
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
pamaitāt Pabojāt.
savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu. Sabojāt.
noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs. Sabojāt, parasti pilnīgi.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti. Arī sabojāt, parasti pilnīgi.
pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
pajāt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) jāt.
pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko).
iztaujājums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaujāt.
taujājums Paveikta darbība, rezultāts --> taujāt. Arī jautājums.
sapelēt Pelējot sabojāties, parasti pilnīgi.
piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai.
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu. Tikt bojātam (nelaimes gadījumā).
samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku. Piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
izķēmot Pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu).
izkropļot Pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt.
pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
saplēst Plēšot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt.
saplīst Plīstot sadalīties. Plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
saplosīt Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
saplucināt Plucinot sabojāt, parasti pilnīgi.
saplūkāt Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
sapluinīt Plulnot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sapļaut Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
aptauja Process, darbība --> aptaujāt. Aptaujāšana, iztaujāšana, izvaicāšana.
žokejs Profesionāls jātnieks.
aizpūt Pūstot mazliet sabojāties. _biežāk_ Iepūt.
izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses). Pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
sapūt Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi. Arī satrupēt.
dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
atsijāties Refl. --> atsijāt (1). Tikt atsijātam.
atsijāties Refl. --> atsijāt (2).
izbojāties Refl. --> izbojāt (3).
izsijāties Refl. --> izsijāt (1). Tikt izsijātam.
pabojāties Refl. --> pabojāt (1). Tikt pabojātam.
pasijāties Refl. --> pasijāt (1). Tikt pasijātam.
pasijāties Refl. --> pasijāt (3). Tikt pasijātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt (1). Tikt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt (2). Tikt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt (3). Likt sabojātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt (4). Tikt sabojātam.
sijāties Refl. --> sijāt (1), tikt sijātam.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, kas obligāta visiem ticīgajiem un ko uzskata par nemaldīgu patiesību, kurai nešaubīgi jātic.
bojājums Rezultāts --> bojāt (1).
rotāļot Rotājāties (2).
sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības. Rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
pārrūsēt Rūsējot pārdalīties. Rūsējot kļūt cauram, bojātam.
sabendēt Sabeigt (2). Sabojāt (1).
sagandēt Sabojāt (1).
samaitāt Sabojāt (1).
samaitāt Sabojāt (2).
samaitāt Sabojāt (3).
samaitāt Sabojāt (4).
nobrāzt Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (to). Sabojāt (kā) virskārtu, skarot (ar to) ko.
apēst Sabojāt (mūžu, veselību). Nomocīt (kādu).
(Uz)laist (arī (uz)spert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
Uzlaist (arī uzspert) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
Uzspert (arī uzlaist) gaisā Sabojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
nobendēt Sabojāt (piemēram, veselību).
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām).
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām).
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot. Dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
sacūkot Sabojāt, arī, parasti ļoti, viscaur, notraipīt.
iznerrot Sabojāt, izniekot.
sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā daļās).
sadragāt Sabojāt, parasti ļoti (veselību).
sapostīt Sabojāt, parasti pilnīgi (dzīvi, laikposmu).
salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
savainot Sabojāt, parasti pilnīgi (priekšmetu).
sanerrot Sabojāt.
samaitāties Sabojāties (1).
samaitāties Sabojāties (2).
samaitāties Sabojāties (3).
samaitāties Sabojāties (4).
izčākstēt Sabojāties (par veselību).
sačākstēt Sabojāties (par veselību). Kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām).
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties ar traucējumiem.
salūzt Sabojāties, parasti pilnīgi (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
saplīst Sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, tiekot nevērīgi lietotam).
saputēt Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam.
samudēt Sabojāties, parasti pilnīgi, iegūt nepatīkamas garšas īpašības, piemēram, sarūgstot, saskābstot (par produktiem). Sasmakt (par gaisu).
Aiziet bojā Sabojāties.
(Aiz)iet bojā Sabojāties.
kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets.
sadzīt Sabraukt (4). Arī sajāt (3).
sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
Krist (arī sakrist) čupā Sagrūt, sabrukt. Arī sabojāties.
reparatīvs Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
Sirds dreb (arī trīc) Saka, ja izjāt nemieru, bailes, žēlumu.
deformēt Sakropļot, sabojāt (organismu vai tā daļu).
apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu. Arī sabojāt (1).
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu). Sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
sagriezt Saskaroties ar ko asu, skalot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi.
sagāzties Sasveroties sabojāties, parasti pilnīgi.
saārdīt Savainot, arī sakropļot. Sabojāt (veselību).
lapsenīte Savienojumā «laputu lapsenītes»: plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis. Šīs dzimtas kukaiņi.
kāpslis Seglu daļa jātnieka kāju atbalstam.
nosijāt Sijājot atdalīt nost. Atsijāt.
pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
atšķiras Sīki, arī bojāti graudi.
izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt. Sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
saskābt Skābstot sabojāties, parasti pilnīgi.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
bēgt Skriet prom (vairoties no sekotājiem, vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
iznerroties Slikti izdoties. Izbojāties.
kirasieris Smagās kavalērijas jātnieks, kuru aizsargā metāla bruņas.
nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas).
rūgt Soda veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties. Arī skābt.
saspaidīt Spaidot sabojāt, parasti pilnīgi.
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
saspārdīt Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi.
saspert Sperot sabojāt, parasti pilnīgi.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt. Spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
stafete Steidzams ziņojums, ko veda speciāli kurjeri, parasti jātnieki, kuri ceļā nomainīja cits citu.
apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus). Lietojot sabojāt.
beigts Stipri bojāts (par priekšmetiem, materiāliem). Nederīgs.
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to). Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
samalt Strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem.
nosust Sūtot sabojāties, arī nonīkt (par augiem, to daļām).
sasust Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību).
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu). Izdedzināt (1).
izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam. Izdegt.
sašaudīt Šaudot sabojāt, parasti pilnīgi.
sašaut Šaujot sabojāt, parasti pilnīgi.
barjera Šķērslis, kas jāpārvar skrējējiem vai jātniekiem.
izšļūkāt Šļūkājot izbojāt.
aijas Šūpojošas, aijājošas kustības, arī darbība --> aijāt.
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
Līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī Tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā.
piešots Tāds, kam ir jātnieka pieši.
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts.
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts. Kropls (2).
vesels Tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
izsijas Tas, kas ir izsijāts. Arī atsijās.
mērķis Tas, kur jātrāpa ar sitienu, grūdienu, dūrienu u. tml.
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
izsijāties Tiekot sijātam, izvirzīties cauri (sietam), caur (sietu).
sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
ciest Tikt bojātam (par augiem).
ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
dabūt Tikt bojātam, tikt pakļautam kaitīgai iedarbībai (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
ieaijāties Tikt ieaijātam.
ciest Tikt ievainotam, arī saslimt (par cilvēku). Tikt ievainotam, bojātam (par cilvēka ķermeņa daļām).
izbojāties Tikt izbojātam (1).
applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem).
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu.
nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu.
satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt. Trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
satrunēt Trunot sabojāties, parasti pilnīgi.
satrupēt Trupot sabojāties, parasti pilnīgi.
izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
saurbināt Urbinot radīt caurumus. Urbinot sabojāt, parasti pilnīgi.
saurbt Urbjot radīt caurumus. Urbjot sabojāt, parasti pilnīgi.
stāvēt Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
biktēt Uzklausīt, iztaujāt grēksūdzē.
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml. Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
izbraukt Vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt.
ieknaibīt Vairākkārt knaibot, iebojāt.
atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu). Vairākkārt staigājot, izmīdīt (parasti augus).
mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
mīņāt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
jādelēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt (parasti dažādos virzienos).
indēt Vājināt, bojāt (organismu ar kaitīgām vielām)
savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
novārtīt Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
Peldošais zārks Vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis).
Peldošais zārks Vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis (parasti kuģis).
izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā). Cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
riksis Vienmērīgi, vidēji ātri (skriet). Tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri.
izjājiens Vienreizēja paveikta darbība --> izjāt (1).
jājiens Vienreizēja paveikta darbība --> jāt (1).
savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās. Organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
sazelēt Zelējot sabojāt, parasti pilnīgi.
sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.

jāt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

jāt

MLVV

jāt

MEV

jât