izdzīvoties
izdzīvoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
PiemēriPerlants stāstīja.., kā pa kāzām izdzīvojušies. Daudz kausu miesta tukšojuši, zēni čakli dejojuši ar vietējām kaimiņu jaunkundzēm.
- Perlants stāstīja.., kā pa kāzām izdzīvojušies. Daudz kausu miesta tukšojuši, zēni čakli dejojuši ar vietējām kaimiņu jaunkundzēm.
- Vaļā izdzīvojušies, pa mājām labi noēdusies, zaldāti kāro kādu prāvāku izpriecu.
2.Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās). Dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
Piemēri«Savu māju pameta. Jau pa vairākām ir izdzīvojusies.»
- «Savu māju pameta. Jau pa vairākām ir izdzīvojusies.»
- «Jūs visu laiku.. tepat Antverpenē?» - «Tikai pēdējos trīs gadus. Līdz tam izdzīvojos gan pa franču, gan holandiešu ostām.»
3.sar. Izrotājāties (ar ko).
PiemēriIdzīvoties ar rotaļlietām.
- Idzīvoties ar rotaļlietām.
- Visādi varēja ar to [ēnu] izdzīvoties. Meitene griezās, virpuļoja, airējās, plivinājās rokām..
Avoti: 3. sējums