izdzist | LLVV

izdzist

izdzist -dziestu, -dziesti, -dziest, pag. -dzisu; intrans.

1.parasti 3. pers. Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.

PiemēriSvece izdziest.

Svece izdziest.
Papiross izdzisis.
Ugunskurs mūsu naktsguļas vietā izdzisis.
Laikā neuzmetīsi bērza šķilu, arī ogles izdzisīs, pārklāsies ar pelēkām pelnu plēnēm, apkārt būs tumsa..
Uguns plītī izdzisusi, jo neviens nebija licis klāt malku.
Elbrusa, izdzisušā vulkāna, sniegotās virsotnes noraugās Melnajā jūrā..

Stabili vārdu savienojumiIzdzisis vulkāns.

1.1.Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).

PiemēriDebesīs izdziest vakarblāzma.

Debesīs izdziest vakarblāzma.
Logā izdziest uguns.
Sārtā gaisma debesīs bija izdzisusi. Metās krēsla.
Gaišums logā.. pilnīgi izdzisis. Pirtiņā valda dziļa krēsla..
Kad aiz loga izdzisa mēness un aizsalušajos stiklos iezibējās rīta ausmas sudrabs, viņi aizmiga..
..augšup traucās trasējošo ložu kūļi, izkaisīdamies un izdzisdami izplatījuma tumsā.

1.2.Vājinoties apgaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).

PiemēriSārti dzeltenā rietumu pamale kļuva zaļi sudrabota un pamazām izdzisa..

Sārti dzeltenā rietumu pamale kļuva zaļi sudrabota un pamazām izdzisa..
Vienpadsmitos augšējās logu rindas [sanatorijā] izdzisa.
Rietumos jau izdzisušas visas krāsas. Liepzari šūpo.. gluži melni satumsušas ēnas.

1.3.pārn. Satumst, pāriet vakarā (par dienu).

PiemēriFebruāra diena izdzisa ātri. Vakars pienāca steigšus un kā skopulis saimnieks smagiem vārtiem noslēdza apvāršņus.

Februāra diena izdzisa ātri. Vakars pienāca steigšus un kā skopulis saimnieks smagiem vārtiem noslēdza apvāršņus.
..Īsā Ļeņingradas diena jau bija izdzisusi..
Neizdziest!, diena baltā!

1.4.pārn. Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).

PiemēriSmaids Lidas sejā izdziest. Vai viņa vēl kādreiz redzēs savas dzimtenes debesu burvību?

Smaids Lidas sejā izdziest. Vai viņa vēl kādreiz redzēs savas dzimtenes debesu burvību?
No tā, ka, Andreju pie durvīm ieraugot, izdziest smaids sagaidītājas sejā, Andreja saprot: vīramāte cerējusi ieraudzīt kādu citu.
Spāģis izslējās taisni, un smaids viņa grumbainajā sejā izdzisa.

2.parasti 3. pers. Kļūt blāvam, neskaidram, nesalasāmam (piemēram, par rakstu).

PiemēriRaksts uz papīriņa bijis tā izdzisis, ka ceļotājs varējis izlasīt tikai vienu vārdu - «kalps».

Raksts uz papīriņa bijis tā izdzisis, ka ceļotājs varējis izlasīt tikai vienu vārdu - «kalps».
Pēdējie vārdi [vēstulē] bija tikko salasāmi un tad - izdzisa pavisam.
Viņš.. nosēdās uz apsūnojuša sola pašā stūri pie veca kapa ar jau izdzisušu krusta uzrakstu.

2.1.Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām).

PiemēriZālainais, gandrīz izidzisušais celiņš ar mīkstām āboliņa galviņām.. pieglaudās apputējušām kurpēm.

Zālainais, gandrīz izidzisušais celiņš ar mīkstām āboliņa galviņām.. pieglaudās apputējušām kurpēm.
Brītiņu aizdarās acis, un sejā izdziest asās līnijas. Tagad tā ir jauna, gandrīz meitenīga..

3.parasti 3. pers. Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).

PiemēriPamazām Aizpuri izdzisa viņa atmiņā, aizslīdēja arvien tālāk - kā vēja nests mākonis..

Pamazām Aizpuri izdzisa viņa atmiņā, aizslīdēja arvien tālāk - kā vēja nests mākonis..
Satricinājums par šķietamo dēla zaudējumu bija pārāk stiprs, lai varētu ātri izdzist no apziņas.
Un kopā jaucas pāragri izdzisušas atmiņas, reāli cilvēki un viņu dzīves, un lietus uzburti tēli.
..izdzisusi nebij Cerība vēl pēdējā..

4.parasti 3. pers. Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).

PiemēriTraktors beidza strādāt, kuļmašīnas dziesma kļuva dobjāka un klusāka, kamēr izdzisa pavisam.

Traktors beidza strādāt, kuļmašīnas dziesma kļuva dobjāka un klusāka, kamēr izdzisa pavisam.
Skaļi sarunādamās, no zivju kombināta kalnā kāpa strādnieces. Drīz viņu balsis izdzisa krēslainajā novakarē..
Putnu klaigas izdzisa tālumā.

PiemēriKad dēli atnāca vecajam Udrim pakaļ, tas vēl bija mazliet dzīvs un elpoja, bet uz rīta pusi izdzisa pavisam.

Kad dēli atnāca vecajam Udrim pakaļ, tas vēl bija mazliet dzīvs un elpoja, bet uz rīta pusi izdzisa pavisam.
Putns noraustījās meitenes rokās. Izdzisa. «Atkal viena dzīvība pagalam,» viņa žēlabaini gaudās.

Stabili vārdu savienojumiDzīvība izdziest.

6.parasti divd. formā: izdzisis Bez dzīvības, ARĪ bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).

PiemēriŠāviņu šķembu nobeigtie dzīvnieki vērās pienācējos stiklainām, izdzisušām acīm.

Šāviņu šķembu nobeigtie dzīvnieki vērās pienācējos stiklainām, izdzisušām acīm.
Un pēkšņi pusvārdā viņu [skolotāju] apstādināja kāda seja pašā pirmajā solā - seja, kurā viss bija izdzisis un miris. Pusaudzis sēdēja mierīgi.., bet sastingušais skatiens.. liecināja, ka viņš no skolotāja stāstījuma nedzird ne vārda.
sal. Viņai nav vēl sešdesmit gadu, seja tikpat gaiša kā Ernai, tikai acis it kā izdzisušas, pavērstas uz sevi..

6.1.Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).

PiemēriLiena brīdi klusēja, galvu zemu noliekusi, tad atteica pavisam izdzisušā balsī: «Nē, citādi tu nevarēji...»

Liena brīdi klusēja, galvu zemu noliekusi, tad atteica pavisam izdzisušā balsī: «Nē, citādi tu nevarēji...»
«Es nekā nesaprotu,» Jorens saka, bet tik vienaldzīgā, tādā izdzisušā balsī, ka sieva palūkojas viņam sejā un nodreb.

7.parasti 3. pers. Pilnīgi, viscaur atdzist.

PiemēriIstabas izdziest, durvis tik ilgi vaļā turot.

Istabas izdziest, durvis tik ilgi vaļā turot.
Tajā [istabā] bija.. vēl pilnīgi neizdzisusi.. krāsns, kas izdvesa tīkamu siltumu.
Jūrmalas smilts ir izdzisusi, un mani kāju ikri kļūst stīvi.
«Nāc nu ēst!» viņa aicināja.. «..lai neizdziest, Andr. Ir putriņa ar gaļu.»

Avoti: 3. sējums