Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izdzinējs
izdzinējs -a, v.
izdzinēja -as, s.
Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
PiemēriPar lielāko plēsēju un izdzinēju pagastā viņš.. tiek daudzināts.
Avoti: 3. sējums