izdzimtenis
izdzimtenis -ņa, v.
izdzimtene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.No dzimšanas psihiski, fiziski kropls cilvēks. Deģenerāts.
PiemēriViena seja drausmāka.. par otru. Kropļi un izdzimteņi, vienači un bezkāji..
- Viena seja drausmāka.. par otru. Kropļi un izdzimteņi, vienači un bezkāji..
- ..kad Rita ieraudzīja aizturētā seju un pavisam mazo galviņu, kas it kā šūpojās uz garā kakla, viņa domāja daudz ko saprotam. Tādu izdzimteni tiešām nevarēja laist pāri Gaujai..
2.Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām. Arī necilvēks.
PiemēriViņš aizvēra acis un sakoda zobus. Nē, ar šādiem zemcilvēkiem nav ko runāt. Ar zābaku purniem un sitieniem viņi [hitlerieši] neizdabūs pat vārdu pār lūpām... Lai šie izdzimteņi trako, lai ņirgājas un smejas.
- Viņš aizvēra acis un sakoda zobus. Nē, ar šādiem zemcilvēkiem nav ko runāt. Ar zābaku purniem un sitieniem viņi [hitlerieši] neizdabūs pat vārdu pār lūpām... Lai šie izdzimteņi trako, lai ņirgājas un smejas.
- Buržuāzijas izdzimteņu asinsdzīres turpinās visu hitleriešu okupācijas laiku.
Avoti: 3. sējums