izecēt
izecēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
PiemēriZemi izar un izecē.
- Zemi izar un izecē.
2.Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
PiemēriIzecēt ežu, nezāles, labību.
- Izecēt ežu, nezāles, labību.
3.sar. Izkasīt, izskrāpēt.
PiemēriAr susekli, tas bij tīrais nieks, taisni patīkami, kad tā izecē ādu, Tāle pati iegrūda pirkstus matos, izskrāpēt vēl pamatīgāk.
- Ar susekli, tas bij tīrais nieks, taisni patīkami, kad tā izecē ādu, Tāle pati iegrūda pirkstus matos, izskrāpēt vēl pamatīgāk.
- Izecēt muguru.
4.sar. Skrāpējot radīt (piemēram, svītras).
PiemēriCērtas [meitene] atpakaļ, vienā paņēmienā izecē ar nagiem garu svītru tai rokā, kas viņai aiz muguras pagadījusies...
- Cērtas [meitene] atpakaļ, vienā paņēmienā izecē ar nagiem garu svītru tai rokā, kas viņai aiz muguras pagadījusies...
Avoti: 3. sējums