izecēt
izecēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
PiemēriZemi izar un izecē.
2.Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
PiemēriIzecēt ežu, nezāles, labību.
3.sar. Izkasīt, izskrāpēt.
PiemēriAr susekli, tas bij tīrais nieks, taisni patīkami, kad tā izecē ādu, Tāle pati iegrūda pirkstus matos, izskrāpēt vēl pamatīgāk.
4.sar. Skrāpējot radīt (piemēram, svītras).
PiemēriCērtas [meitene] atpakaļ, vienā paņēmienā izecē ar nagiem garu svītru tai rokā, kas viņai aiz muguras pagadījusies...
Avoti: 3. sējums