izeja
izeja -as, s.
1.Vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes).
PiemēriPagraba izeja.
2.tehn. Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (piemēram, no ierīces).
PiemēriMagneto fona izeja.
2.1.ģen.: izejas, adj. nozīmē Tāds, kas tiek izvadīts ar šādu iekārtu. Tāds, kas saistīts ar šādu iekārtu.
PiemēriValodnieku [mašīntulkošanā] visvairāk interesē tas tulkošanas procesa posms, kurā ieejas valodā izteiktu ziņojumu pārveido izejas valodā izteiktā ziņojumā.
3.Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
Piemēri..liekas, nupat dzīve ievirzījusies tādā traģikas virpulī, ka vairs nekādas izejas.
4.ģen.: izejas, adj. nozīmē Tāds, no kura uzsāk ko (piemēram, par vietu, stāvokli).
PiemēriIk pēc trim minūtēm viņš atgriezās izejas punktā pie tilta galā nomaskētā ložmetēja..
Stabili vārdu savienojumiIzejas pozīcija.
4.1.Tāds (piemēram, produkts), kas ir (kāda procesa, norises u. tml.) sākumā.
PiemēriJā, viņš mēģinās realizēt pārdrošo sintēzi! Lēks pāri vairākiem starpposmiem, lai saīsinātu ceļu no izejas produkta līdz gala produktam.
4.2.Tāds, kas ir (kā) pamatā, tāds, kas noder par (kā) pamatu.
PiemēriRakstnieka izejas pozīcija vienmēr ir konkrētas dzīves parādības..
5.parasti vsk.; med. Savienojumā «vēdera izeja»: izkārnījumu izvadīšana no organisma. Defekācija.
Avoti: 3. sējums