nomirt
nomirt -mirstu, -mirsti, -mirst, pag. -miru; intrans.
1.Izbeigt bioloģiski eksistēt (par cilvēku).
PiemēriCilvēks nomirst, bet viņa dziesma dzīvo.
Stabili vārdu savienojumiNomirt aiz garlaicības.
1.1.poēt. Dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām.
PiemēriKad tu nomirsi, taureni, uz pamesta lauku ceļa, palūgšu rudens tauri pavadīt tevi pie veļiem..
1.2.pārn. Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli).
Piemēri«Kad nomira tava mīlestība?» - «Vakar.» - «Vai ilgu mūžu nodzīvoja tava mīlestība?» - «Ilgu gan. Visu vasaru...»
1.3.pārn. Aprauties, apklust (par vārdiem, skaņām).
PiemēriViņš gribēja ko teikt, lūpas pakustējās, bet vārdi uz tām nomira..
Avoti: 5. sējums