Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomnieks
nomnieks -a, v.
nomniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; neakt.
Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
PiemēriZemes nomnieks.
Avoti: 5. sējums