nomnieks
nomnieks -a, v.
nomniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; neakt.
Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
PiemēriZemes nomnieks.
- Zemes nomnieks.
- Muižas nomnieks.
- Ēkas nomnieks.
- Kungs un nomnieks ieskatījās viens otrā. Barons raudzījās saules nodegušā, veselīgā glītā zemnieka ģīmī..
- ..barons, nebrīdinot rentniekus, mājas pārdevis, un abiem līdzšinējiem nomniekiem bija jāmeklē jaunas mājas vietas.
Avoti: 5. sējums