nomirt
nomirt -mirstu, -mirsti, -mirst, pag. -miru; intrans.
1.Izbeigt bioloģiski eksistēt (par cilvēku).
PiemēriCilvēks nomirst, bet viņa dziesma dzīvo.
- Cilvēks nomirst, bet viņa dziesma dzīvo.
- Ansonu skroderis nomiris ar diloni..
- Uz grīdas istabas vidū gulēja mana māte. Viņa bija nomirusi no sirdstriekas.
- ..Es nomiršu drīzāk aiz vientulības Nekā aiz bada.
- sal. Aža:.. saimnieks gulēja kā nomiris.
- Ja ārstam slimnieks nomirst zem naža, ārsts jūtas kā slepkava, kaut arī nav vainīgs...
Stabili vārdu savienojumiNomirt aiz garlaicības.
- Nomirt aiz garlaicības idioma — Ļoti garlaikoties.
- Nomirt zem (ķirurga) naža sar. — Nomirt operācijas laikā.
1.1.poēt. Dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām.
PiemēriKad tu nomirsi, taureni, uz pamesta lauku ceļa, palūgšu rudens tauri pavadīt tevi pie veļiem..
- Kad tu nomirsi, taureni, uz pamesta lauku ceļa, palūgšu rudens tauri pavadīt tevi pie veļiem..
- Debesis ir svina pelēkumā, un pelēka ir zeme, un viss, kas pats pēdējais zaļojis, ir nosalis, nomiris..
- Māte teica, kad ziema nākšot, tad visas lapas tapšot bālas un visas puķes nomiršot.
1.2.pārn. Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli).
Piemēri«Kad nomira tava mīlestība?» - «Vakar.» - «Vai ilgu mūžu nodzīvoja tava mīlestība?» - «Ilgu gan. Visu vasaru...»
- «Kad nomira tava mīlestība?» - «Vakar.» - «Vai ilgu mūžu nodzīvoja tava mīlestība?» - «Ilgu gan. Visu vasaru...»
1.3.pārn. Aprauties, apklust (par vārdiem, skaņām).
PiemēriViņš gribēja ko teikt, lūpas pakustējās, bet vārdi uz tām nomira..
- Viņš gribēja ko teikt, lūpas pakustējās, bet vārdi uz tām nomira..
- Sīki, pusdzisuši skaņu trizuļi kāpj pret kalnu, apdziest, bez atbalss nomirst.
Avoti: 5. sējums