nomitināt
nomitināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku). Arī nometināt1.
Piemēri«Jums tagad jāatpūšas,» saka man Dubravins, «es jūs nomitināšu latviešu ģimenē.»
- «Jums tagad jāatpūšas,» saka man Dubravins, «es jūs nomitināšu latviešu ģimenē.»
- Vēlāk aktieri tika nomitināti kopējā pansionāta tipa mājā..
- Talsos nomitinātais dragūnu eskadrons.. mežonīgi izrēķinājās ar revolucionāriem..
Avoti: 5. sējums