nometināt
nometināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu. Likt apmesties (kur) uz laiku.
PiemēriJau kopš pavasara Valmierā uz dzīvi bija nometināts Cirmuļgalva. Tā Valmieras puikas tūliņ iesauca.. [vājprātīgo] baronu Ulrihu, ko radi kopā ar aizbildņiem bija nometinājuši Valmierā..
- Jau kopš pavasara Valmierā uz dzīvi bija nometināts Cirmuļgalva. Tā Valmieras puikas tūliņ iesauca.. [vājprātīgo] baronu Ulrihu, ko radi kopā ar aizbildņiem bija nometinājuši Valmierā..
- ..vispirms nometināja iekarotajā apgabalā spēcīgus garnizonus..
- Pie šīs [partizānu] kategorijas pieskaitāmi arī tie partizāņu izlūki, kurus Centra grupa nometināja jau pirms ziemas iestāšanās pie uzticamiem zemniekiem apkārtējos pagastos..
2.jur. Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
PiemēriRīgas apgabaltiesa notiesā Jāni Fabriciusu uz četriem gadiem katorgā, pēc tam nometinot Jakutijas apgabalā.
- Rīgas apgabaltiesa notiesā Jāni Fabriciusu uz četriem gadiem katorgā, pēc tam nometinot Jakutijas apgabalā.
- Ziemeļu pilsētās nometinātie politiskie šos [turienes] krievu strādniekus izmācījuši tik gudrus, ka pat rūpnieka plānus un rēķinus uzzin..
Avoti: 5. sējums