nometināt
nometināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu. Likt apmesties (kur) uz laiku.
PiemēriJau kopš pavasara Valmierā uz dzīvi bija nometināts Cirmuļgalva. Tā Valmieras puikas tūliņ iesauca.. [vājprātīgo] baronu Ulrihu, ko radi kopā ar aizbildņiem bija nometinājuši Valmierā..
2.jur. Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
PiemēriRīgas apgabaltiesa notiesā Jāni Fabriciusu uz četriem gadiem katorgā, pēc tam nometinot Jakutijas apgabalā.
Avoti: 5. sējums