nomirgot
nomirgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
Piemēri..sievu raibie galvas lakatiņi nomirgoja pret Sila mājas eglīšu žogu..
2.Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu). Nosmidzināt.
PiemēriNomirgoja sīks lietus.
Avoti: 5. sējums