Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dedzināt
dedzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pieliekot uguni, panākt, ka (kas) deg.
PiemēriDedzināt vecus papīrus.
  • Dedzināt vecus papīrus.
  • Dedzināt pērnās lapas.
  • Ganu Andrs papuvē cauru dienu dedzināja Galiņa sakrautās zaru gubas..
  • Tēvs ar Pēteri cirta mūsu pašu mežā malku, taisīdamies vasaru tur dedzināt līdumu, lai ierīkotu kādu jaunu tīrumu..
Stabili vārdu savienojumiDedzināt darvas mucu. Dedzināt līdumu.
1.1.Panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā.
PiemēriTumši bija, gaiši tapa - Vai uzlēca mēnestiņš? Tie jau mani bāleliņi Vācu pili dedzināja.
  • Tumši bija, gaiši tapa - Vai uzlēca mēnestiņš? Tie jau mani bāleliņi Vācu pili dedzināja.
  • Pagasta un biedrības mājas uzspridzinātas un dedzinātas jau dienā.
1.2.intrans.
Piemēri«Kaut taču tie sarkanarmieši būtu ātrāk nākuši viņiem [fašistiem] virsū, lai nepaspētu tik daudz postīt un dedzināt!»
  • «Kaut taču tie sarkanarmieši būtu ātrāk nākuši viņiem [fašistiem] virsū, lai nepaspētu tik daudz postīt un dedzināt!»
2.Panākt, ka (kas) deg, lai rastos gaisma, siltums.
PiemēriDedzināt sveci.
  • Dedzināt sveci.
  • Dedzināt skalus.
  • Dedzināt malku.
  • Dedzināt briketes.
  • Dedzināt ugunskuru.
  • Kaimiņi vēl dedzināja eglīti, tāpēc pustumsā neievēroja Janas satraukumu.
Stabili vārdu savienojumiDedzināt eglīti. Dedzināt gaismu.
2.1.Panākt, ka izstaro gaismu (elektriskās apgaismošanas ierīces).
PiemēriDedzināt spuldzi.
  • Dedzināt spuldzi.
  • Dedzināt lustru.
  • Dedzināt elektrību.
3.parasti 3. pers. Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
PiemēriLiesmas kāpj arvien augstāk un augstāk, sāk dedzināt viņa miesu.
  • Liesmas kāpj arvien augstāk un augstāk, sāk dedzināt viņa miesu.
  • Apģērbs gruzdēja, uguns dedzināja rokas..
  • Jorens nopūš sērkociņu, kas jau sācis dedzināt viņam pirkstus.
4.Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
Piemēri..kāds.. dedzināja kaļķus mājiņas celšanai.
  • ..kāds.. dedzināja kaļķus mājiņas celšanai.
  • Vai Latvijā bez skaita nebij pauguru, kuros visos slēpās māls? Dedzini tikai ķieģeļus..
4.1.novec. Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
PiemēriDedzināt spirtu.
  • Dedzināt spirtu.
  • Dedzināt darvu.
5.parasti 3. pers. Izraisīt smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu).
PiemēriSaule atradās taisni virs galvas un bez žēlastības dedzināja vergu kailās miesas.
  • Saule atradās taisni virs galvas un bez žēlastības dedzināja vergu kailās miesas.
  • Dienā sakarsētās smiltis arī caur kurpju zolēm dedzināja kāju pēdas.
  • Aukstuma svilinošais vilnis lipa pie vaigiem un deguna, dedzināja rokas un kājas, stindzināja visu ķermeni.
5.1.intrans.
PiemēriSaule dedzināja arvien svelmaināk. Elpa atgādināja karstu vēju, kurā izžuva pēdējais miklums uz lūpām.
  • Saule dedzināja arvien svelmaināk. Elpa atgādināja karstu vēju, kurā izžuva pēdējais miklums uz lūpām.
  • ..vējš dedzina tik stipri, ka jāsaceļ apkakle un cepure jānorauj dziļāk pār pieri un ausīm.
5.2.Par ievainojumu, arī sāpēm.
PiemēriMana seja, kuru dedzina ievainojumi kā ziepju zāles, deg vēl asāk, kad aizskan šie rūgtie vārdi.
  • Mana seja, kuru dedzina ievainojumi kā ziepju zāles, deg vēl asāk, kad aizskan šie rūgtie vārdi.
  • Dažkārt vakaros rokas tik sāpīgi dedzināja tulznas, ka uz tām bija jāliek kompreses.
  • ..sāpes par jaunu dedzināja saspiestos sānus.
5.3.intrans.
Piemēri..viņš pieceļas un meklē naktsgaldiņa atvilktnē sāpju remdinātājas tabletes. Krustos atkal dedzina kā ar nokaitētu dzelzi.
  • ..viņš pieceļas un meklē naktsgaldiņa atvilktnē sāpju remdinātājas tabletes. Krustos atkal dedzina kā ar nokaitētu dzelzi.
  • ..[kartupeļu racējs] sāka nogurt. Pirksti vilkās krampjos. Krūtīs kreisajā pusē dedzināja.
  • Es pietrūkos sēdus, bet iekunkstēdamās atkritu atpakaļ. Krūtīs un mugurā bija nogūlušās sāpes, griezīgas un dedzinošas.
5.4.intrans. Par stipriem, asiem ēdieniem, dzērieniem, kodīgām zālēm.
Piemēri..pavārs dažu minūšu laikā izgatavojot šašliku, kura smarža kā smilgas skara kutinot degunu, bet kas, mutē paņemts, dedzinot kā kvēla ogle.
  • ..pavārs dažu minūšu laikā izgatavojot šašliku, kura smarža kā smilgas skara kutinot degunu, bet kas, mutē paņemts, dedzinot kā kvēla ogle.
  • Pīters izvilka no kabatas atlikušo degvīnu un izdzēra vienā rāvienā. Tas sāka dedzināt kā žults..
5.5.intrans. Par slāpēm.
PiemēriSlāpes dedzina.
  • Slāpes dedzina.
  • Medmāsa Lidija sajuta dedzinošas slāpes, un viņa piestāja pie akas, lai padzertos.
6.parast. 3. pers. Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
PiemēriAtmiņas par Zigurdu nebeidza dedzināt viņa sirdī. Vajadzēja tikai kādam pieminēt traģiski mirušā drauga vārdu..
  • Atmiņas par Zigurdu nebeidza dedzināt viņa sirdī. Vajadzēja tikai kādam pieminēt traģiski mirušā drauga vārdu..
  • Līze juta savu augumu ietvertu Andreja acu ugunīs, šausmīgs kauns dedzināja sirdi..
  • Kaut tikai nebūtu par vēlu, apziņu dedzināja satrauktās domas.
Avoti: 2. sējums