dedzīgs
dedzīgs -ais; s. -a, -ā
dedzīgi apst.
1.Tāds (cilvēks), kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas.
PiemēriDedzīgs jauneklis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
PiemēriDedzīgs skatiens.
1.2.Tāds (cilvēks), kas nododas (kam) ar sajūsmu, aizrautību, sparu, enerģiju.
PiemēriDedzīgs skolotājs.
Stabili vārdu savienojumiDedzīga sirds.
1.3.Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, spars, enerģija.
Piemēri..formas meistarību kā visur, tā arī kritikā nevar atraut no dedzīgas, kaismīgas kritiķa attieksmes pret dzīvi un literatūru..
1.4.Tāds (cilvēks), kam ir spēcīga tieksme (uz ko), aizraušanās (ar ko).
PiemēriDedzīgs kolekcionārs.
1.5.Ļoti dzīvs, spraigs (par sarunām, strīdiem).
PiemēriDedzīga domu apmaiņa.
2.reti Steidzams, neatliekams.
PiemēriDedzīga lieta.
3.reti Smeldzošs, skaudrs, karsējošs, grūti paciešams (par sāpēm). Dedzinošs.
Avoti: 2. sējums