izmīt1
izmīt [izmĩt] -minu, -min, -min, pag. -minu; trans.
1.Izmīdīt1.
PiemēriIzmīt dobes.
- Izmīt dobes.
1.1.Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
PiemēriLieliem soļiem pa lopu izmīto, pielijušo ceļu Strautiņš brida uz purvu.
- Lieliem soļiem pa lopu izmīto, pielijušo ceļu Strautiņš brida uz purvu.
- Līdz ko viss [lopu] bars kādam laukam gājis pāri, paliek melna, izmīta zeme.
1.2.Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu. Minot, staigājot viscaur nodeldēt.
PiemēriKāpnes.. lieliem robiem izmītas un šausmīgi netīras.
- Kāpnes.. lieliem robiem izmītas un šausmīgi netīras.
- Šaurā ietve ir izmīta un bedraina.
- Pašaustā svītrainā grīdsega izmīta caurumos.
2.Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
Piemēri..basajās kājās izmītas un nošķiebušās tupeles..
- ..basajās kājās izmītas un nošķiebušās tupeles..
- Fredis.. smagiem soļiem.. aizgāja uz aku. Liels, sakumpis, šļūkādams izmītām tupelēm.
Avoti: 3. sējums