izmocīt
izmocīt -moku, -moki, -moka, arī -mocu, -moci, -moca, pag. -mocīju; trans.
1.Mokot panākt, ka (kādam) izraisās lielas fiziskas ciešanas. Mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
PiemēriPēc stundas, līdz nāvei sasistu un izmocītu, viņu izvilka no nometnes komandanta istabas..
1.1.parasti divd. formā: izmocīts. Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
PiemēriTad viņu aiz rokām pacēla gaisā, šūpoja un spārdīja ar kājām. Viņa elpa kļuva lēna, izmocītā un sviedriem aplipusī galva nokārās uz sāniem..
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
PiemēriSals un bads cilvēkus izmocījis.
Stabili vārdu savienojumiIzmocīta dvēsele.
2.Ļoti nogurdināt.
Piemēri«Juri visu nakti izmocīju ar savu runāšanu. Varbūt būtu kaut brītiņu aizsnaudies.»
3.Mokot panākt (piemēram, atzīšanos).
Piemēri«Jūs viņu spīdzinājāt un notiesājāt.. Pierādījumu jums nebij nekādu. Atzīšanās viņam ar varu tika izmocīta...»
4.Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
PiemēriPianino spīdēja melni un auksti,.. arī viņa pati te kādreiz piesēda, un viesi vien tiesīgi sauca par mūziku to, ko viņa izmocīja no šī instrumenta.
Stabili vārdu savienojumiIzmocīt smaidu.
4.1.Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
Piemēri«Vai [lapsenes] stipri sakoda?» Pičs.. apvaicājās. «Nevisai! ...» neveiksminieks izmocīja caur zobiem..
4.2.Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
PiemēriIzmocīti, bez jebkādas dzirksts ir gandrīz visi.. [autora] kritiskie mēģinājumi.
4.3.sar. Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
PiemēriMēs ar brāli sēdējām, acis nodūruši, un izmocījām tukšus savus šķīvjus.
4.4.sar. Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
PiemēriViņi lielām mokām izmocījuši krēslu ārā.
4.5.sar. Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
Piemēri..kamēr es izmocīju divas govis, viņa bij paspējusi jau izslaukt pārējās sešas..
Avoti: 3. sējums