izmocīties
izmocīties -mokos, -mokies, -mokās, arī -mocos, -mocies, -mocās, pag. -mocījos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz mocīties. Ilgāku laiku justies ļoti slikti.
PiemēriIzmocīties sāpju lēkmē.
1.1.Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
PiemēriIzmocīties saules svelmē.
1.2.Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties.
PiemēriIzmocīties ar grūtu uzdevumu.
2.Ar lielam grūtībām izkļūt cauri caur (ko).
PiemēriIzmocīties cauri meža biezoknim.
2.1.Ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzmocīties no purva.
Avoti: 3. sējums