izmīt1
izmīt [izmĩt] -minu, -min, -min, pag. -minu; trans.
1.Izmīdīt1.
PiemēriIzmīt dobes.
1.1.Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
PiemēriLieliem soļiem pa lopu izmīto, pielijušo ceļu Strautiņš brida uz purvu.
1.2.Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu. Minot, staigājot viscaur nodeldēt.
PiemēriKāpnes.. lieliem robiem izmītas un šausmīgi netīras.
2.Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
Piemēri..basajās kājās izmītas un nošķiebušās tupeles..
Avoti: 3. sējums