izmisis
izmisis -ušais; s. -usi, -usī
1.Divd. → izmist [1].
2.Tāds, kurā izpaužas izmisums. Izmisīgs.
PiemēriSapa sāka lūgties un kliegt, ka diezgan [šūpoties]... Starp puišu klaigāšanu un meitu smiekliem vēl bija dzirdami Sapas izmisušie saucieni..
3.Ļoti satraukts (par dzīvniekiem).
Piemēri..bezdelīgu pāris izmisis brēkdams šaudījās pa lūku ārā un iekšā.
Avoti: 3. sējums