izmisis
izmisis -ušais; s. -usi, -usī
1.Divd. → izmist [1].
2.Tāds, kurā izpaužas izmisums. Izmisīgs.
PiemēriSapa sāka lūgties un kliegt, ka diezgan [šūpoties]... Starp puišu klaigāšanu un meitu smiekliem vēl bija dzirdami Sapas izmisušie saucieni..
- Sapa sāka lūgties un kliegt, ka diezgan [šūpoties]... Starp puišu klaigāšanu un meitu smiekliem vēl bija dzirdami Sapas izmisušie saucieni..
- Sludinājumu lapas bija pilnas ar izmisušām rindām: jauns inženieris meklē darbu; vidusskolas abiturients ir ar mieru strādāt jebkuru darbu; jaunietis ļoti lūdz kādu nodarbošanos..
- Vairāk gan no suflieres izmisušā skatiena nekā no paškontroles sapratis, ka pateicis nepareizi, Tenis apjuka vēl vairāk.
3.Ļoti satraukts (par dzīvniekiem).
Piemēri..bezdelīgu pāris izmisis brēkdams šaudījās pa lūku ārā un iekšā.
- ..bezdelīgu pāris izmisis brēkdams šaudījās pa lūku ārā un iekšā.
- ..zaļgansvītrota brūna varde nolēca [grāvja] dibenā un izmisusi staipījās garām kājām, velti mēģinādama uzķepuroties otrā pusē augšā.
- Zivi izvelk uz borta kopā ar tīklu. Haizivs izmisusi mētājas, un paiet brīdis, kamēr izdodas atšķetināt tīklus.
Avoti: 3. sējums