Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izmist1
izmist -mistu, -misti, -mist, pag. -misu; intrans.
Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
PiemēriTev mērķis zudis? Un cenšanās beidzas? Izmisums grābis Par pazaudēto? - Tad arī jau laiks: Un izmist pietiek!
Avoti: 3. sējums