plīst
plīst parasti 3. pers., plīst, pag. plīsa; intrans.
1.Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
PiemēriPapīra lapa plīst.
1.1.Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
PiemēriLinu pogaļas plīst.
1.2.Strauji deformēties, dalīties, plakt (par viļņiem).
PiemēriLubavs.. cauri vētras auriem dzirdēja, kā pret piekrastes klintīm būkšķēdami plīst viļņi.
2.Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
Piemēri..viņš sacīja man: «Necērt blakus, bet tēmē, dēls, zarā - Arī zarainas pagales plīst!»
2.1.Šķelties, drupt pēc sitiena, trieciena.
PiemēriViņš.. meta to [akmeni] logā. Rūts šķindēdama plīsa..
2.2.Sprāgt, eksplodēt.
PiemēriMīna plīst.
3.Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
PiemēriZeķes plīst.
4.Sprēgāt, plaisāt (par ādu). Kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
PiemēriPirkstiem plīst āda.
4.1.Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
PiemēriKatastrofā cietušajam plīsis kuņģis.
Stabili vārdu savienojumi(Vai) plīst no (arī aiz) skaudības. (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības. Ausis plīst (vai) pušu.
Avoti: 6-2. sējums