plītēt
plītēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans.; sar. Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības).
Piemēri..viņš bija vairākas stundas krogā plītējis kopā ar dažiem citiem saimniekdēliem..
- ..viņš bija vairākas stundas krogā plītējis kopā ar dažiem citiem saimniekdēliem..
- Automobilis viņus aizrāva uz kādu klubu Vecrīgā, kur visu nakti varēja plītēt. ..Viņi apmetās pie kāda nomaļāka galdiņa, kur tos netraucētu jautro dzīrotāju brīvās kustības.
2.trans. Sist (piemēram, ar pātagu).
Piemēri«Es jau visu laiku skatos, ko viņš tos sivēnus dzenā pa sētsvidu, ar tādu tievu pātadziņu plītēdams.»
- «Es jau visu laiku skatos, ko viņš tos sivēnus dzenā pa sētsvidu, ar tādu tievu pātadziņu plītēdams.»
- Mārtiņš Spāre.. raudzījās uz svešo kungu, kas.., ar cimdu plītēdams apsnigušo puskažoka stūri, pagāja garām pa ielu.
- pārn. ..viļņi no aizmugures mūs pamatīgi plītēja, reizēm viss kuģis tā nodrebēja, it kā mēs uz klintīm būtu uzdrāzušies.
2.1.intrans.
PiemēriPolicijas jātnieki sēdās seglos. Naida pāršķiebtām sejām tie jāja iekšā cilvēku masā, šmīkstošām pletnēm plītēja pa labi un pa kreisi.
- Policijas jātnieki sēdās seglos. Naida pāršķiebtām sejām tie jāja iekšā cilvēku masā, šmīkstošām pletnēm plītēja pa labi un pa kreisi.
Avoti: 6-2. sējums