Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plītēties
plītēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Ilgstoši, spēcīgi sisties.
PiemēriPuikas upē peldēdamies plītējas.
  • Puikas upē peldēdamies plītējas.
  • Pret lukturi uz augstas dēļu sētas uzķērusies vārna, šūpojas vēja grūdienos un plītējas spārniem.
  • Lidmašīna strauji zaudēja augstumu.. Viņpus apaļo logu dubultstikliem šaudīgi plītējas stērbeļainas mākoņu skrandas..
Avoti: 6-2. sējums