Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plītnieks
plītnieks -a, v.
plītniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; sar.
Žūpa, uzdzīvotājs.
PiemēriKā lai pasaka viņai briesmīgo vēsti, ka mīļotais Žaks tagad ir negants razbainieks un plītnieks?
Avoti: 6-2. sējums