plītnieks
plītnieks -a, v.
plītniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; sar.
Žūpa, uzdzīvotājs.
PiemēriKā lai pasaka viņai briesmīgo vēsti, ka mīļotais Žaks tagad ir negants razbainieks un plītnieks?
- Kā lai pasaka viņai briesmīgo vēsti, ka mīļotais Žaks tagad ir negants razbainieks un plītnieks?
- ..Aurorai jābūt laimīgai, ka viņai ir tāds vīrs, kurš turklāt vēl nav ne meitinieks, ne plītnieks.
Avoti: 6-2. sējums