plīties
plīties plijos, plijies, plijas, pag. plijos; refl.
1.Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
PiemēriBet trešais, mazākais no šiem [puišiem], Jo drīzi atdalījās Un tik starp puišiem lielajiem Kā piektais riten's [ritenis] plijās.
1.1.Parasti savienojumā ar «virsū»: mākties virsū. Nelikt mierā.
PiemēriBuncis tad katru reizi plijās virsū Jancim, lai aizlienot [aizdodot] tam naudu iegādāt vijolei stīgas.
Avoti: 6-2. sējums